Lūriķi

Starp citu, interesants jautājums nūdistu pludmales sakarā – kur likt acis? Skatīties gaisā, smiltīs, tālumā uz jūru, vērties grāmatā? Variantu, kā redzams pietiek, tomēr īsti cilvēka dabā jau tas nav – neskatīties ne uz vienu.

Tāpat kā jebkur citur, cilvēks vēlas neuzkrītoši novērot visu, kas viņam šķiet interesants. Tā ka mazliet “lūriķi” ir gandrīz visi.

Atšķiras vienīgi profesionālie lūriķi – tie, kuri mērķtiecīgi izvēlas tādu vietu, kur var aplūkot kādu sievieti.

Un tad, kad tā sieviete dodas prom, arī profesionālais lūriķis pieceļas un dodas jauna apskates objekta meklējumos.

Komiski, bet tiesa.

Taisnība ir arī kaut kas cits. Daļa no šiem “profesionāļiem” šķiet patiešām vēlas iepazīties vai kaut kādā veidā ieinteresēt ar sevi sievietes. Par to liecina viņu mēģinājumi uzrunāt un kaut kādā veidā uzsākt kontaktu. Protams, kā jau tas dzīvē gadās, šie mēģinājumi parasti negūst atsaucību (dažreiz traucē arī gigantiska gadu starpība), tāpēc izkāpt no statusa “profesionālais lūriķis” tik ātri neizdodas. (Nepiepildītas vēlmes rada atkarību, kā zināms.)

Cita profesionālo lūriķu kategorija ir maskētie lūriķi. Viņi sevi pozicionē kā sieviešu aizstāvji un sevi stāda priekšā tādā manierē. Un kaut kādā ziņā jau viņi aizstāv arī, no vienas puses.

No otras puses, nav gan novērots, ka šie sieviešu aizstāvji varētu pavadīt arī kādu dienu aktīvi neuzmeklējot un “neaizstāvot” sievietes. Tāpat viņi staigā ar redzami nokārtu degunu dienās, kad nav nevienas sievietes ko “aizstāvēt” un šajās dienās dodas prom priekšlaikus.

Un tikpat labi varētu sacīt, kā vīriešu interese par sievietēm ir dabiska un veca kā pasaule un patiesie liekuļi ir tie, kas izliekas esam absolūti vienaldzīgi un pareizi.